Brīvdienu braucienā uz Alūksni, pa ceļam aplūkojot divas pamestās vietas, āķis bija lūpā! Kāda vēl ēka Latvijā ir pamesta, bet brīvi pieejama, lai to aplūkotu? Pēc nelielas urķēšanās pa interneta dzīlēm, tika atrasta nākamais gala mērķis: Bauskas pusē atrodamā pērle – Kaucmindes muižas pils. Mazliet par šo muižas pili – tam ir interesants stāsts. Muižas pils tika veidots, pakāpeniski apvienojot vairākus zemes īpašumus. Vēstures liecības vēsta, ka piedzīvojusi dažādus saimniekus, kas pilnveidoja un izkrāšņoja gan pašu ēku, gan tai pieguļošo teritoriju. Tajā dzīvojuši ne tikai lieli kungi, bet 20. gadsimta sākumā tajā tika izveidota mājturības skola, no kuras, kā mēļo, mācījās izslavētās kaucmindietes. Vēlāk Kaucmindes muižas pilī atradās slimnīca, bērnudārzs un lauksaimniecības tehnikums. Lai gan šobrīd muižas pils ir privātīpašums, tas ir ļoti nolaists. Pamests. Redzams, ka to apskādējis gan laika zobs, gan ļaunprāši, jo nav ne mazākās grūtības tajā iekļūt. Protams, sirds mazliet sažņaudzas, ka cilvēki, kas nespēj novērtēt kultūras mantojumu, taču priecē, ka ir iespēja aplūkot to – gan to, kas saglabājies no ēkas celšanas pirmsākumiem, gan to, kas pārveidots laika gaitā un nepieciešamības dēļ. Tajā saglabāts gan sākotnējais plānojums, gan izveidots jauns. Apbrīnojami, ka laika zoba dēļ, tai skaitā arī tas, ka cauro jumtu dēļ joprojām redzams, ka izmantoti kvalitatīvi materiāli un tehnoloģija. Vietās, kur grīda nebija uzlauzta vai pārklāta ar citu grīdas seguma materiālu, parkets spītīgi joprojām pretim visam, kas cenšas izdarīt tam skādi. Mana vājība – podiņkrāsnis. Tās vienmēr apbrīnoju. Gan tās, kas vienkārši uzbūvētas, gan tās, kas kaut kādā veidā izkrāšņotas. Žēl, ka kādi ļaunprāši ir tos apskādējuši, pat iznīcinājuši. Ejot cauri istabām, gaiteņiem, pa kāpnēm, lūkojoties uz arkām, lodziņiem un dekoriņiem, spēju iztēloties, kāds daiļums tas bija. Žēl, ka tas tagad aiziet postā. Vietām redzams, ka esošie vai iepriekšējie muižas pils saimnieki ir centušies saglabāt ēku, uzstutējot balstus, bet ar katru mirkli, pamazām tā aiziet nezūdībā. Cerams, ka muižas pilij būs gādīgi saimnieki, kas atjaunos tās daili! Kad muižas pils izstaigāta un sastapti vēl citi muižas pils aplūkotāji, tika izmantota vēl esoša dienas gaisma, lai izstaigātu Bauskas apkārtni. Pirmais punkts pēc Kaucmindes muižas pils - Bornsmindes klintis. Viens no Latvijas dabas retumiem – dolomīts. Tas ir viens no galvenajiem mehāniski izturīgu akmens materiālu avotiem Latvijā, ko galvenokārt izmanto šķembu ražošanai. No tā var ražot būvkaļķi un dolomīta miltus. Tas ir piemērots arī kā būvakmens vai apdares materiāls. Tas ir ne tikai lietderīgs, bet arī valdzina ar savu daili Lielupes krastā. Protams, var piebraukt pie vietas, lai spertu pāris soļus nokļūšanai pie Lielupes un aplūkotu klintis, taču iesaku auto novietot netālu no Bornsmindes muižas, lai izstaigātu muižas teritoriju. Nebija iespējams izstaigāt pašu muižu, jo tā bija stingri ar koku dēļiem aizvērta ciet. Lai gan ziņkāre bija liela, tomēr cienu to, ka īpašnieki vēlas, lai tajā neiekļūti tādi, kas varētu nodarīt nevajadzīgu skādi. Vēl saules gaisma nebija zudusi, tādēļ tika izmantota iespēja izstaigāt Bauskas pils parku. Lai gan jau atkusnis bija padarbojies, tomēr vietām bija ledus, liedzot ātri izstaigāt teritoriju. Tomēr varēja apbrīnot tās plašumu un skaistumu, kas pavērās apkārt un vietu, kur Musa satiekas ar Mēmeli, lai izveidotu Lielupi. Satumstot un nostaigājot vairāk kā 10 000 soļus, puncis ziņoja, ka ir laiks to piepildīt ar kādu gardumu. Protams, pandēmijas laiks radījis ierobežojumus – nevar ieiet pirmajā kafejnīcā vai restorānā, lai mielotos ar ēdienu. Tomēr nebija vēlmes našķoties ar benzīntankā piedāvāto. Kafejnīca “Taverna” nepiedāvāja līdzņemšanai, tomēr tās māsa “Tornis” gan atļāva piebraukt, lai ieietu un pasūtītu līdzņemšanai gardumus. Jāsaka, ka nežēlo ar ēdiena daudzumu. Ja ir iespēja izvēlēties pusporciju, iesaku to darīt. Vai arī ņemt pilno porciju un dalīties ar kādu, jo reti kuram būs gana liels puncis, lai pilno porciju iestūķētu tajā. Kas vēl jāliek aiz auss – norēķināties var tikai ar skaidru naudu, tādēļ laicīgi jāparūpējas, lai makā tāda būtu. Vairāk kā 160 km nobraukti, vairāk kā 10 tūkstoši soļi nostaigāti – brīnišķīgs vienas dienas ceļojums, lai izvēdinātu galvu, atklātu un novērtētu Latvijas daili un slēptās pērles. Kura, Tavuprāt, ir skaistākā vieta, ko aplūkot Bauskas pusē?
0 Comments
Leave a Reply. |